Finanšu uzraugi bankām demonstrē savu spēku

Kopš Latvijas iestāšanās eirozonā mūsu banku sistēmas uzraudzība no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ir pārgājusi Eiropas Centrālās bankas rokās. Rezultātā lēmumi par kredītiestāžu dzīvotspēju, licencēšanas kārtību vai gluž pretēji licences anulēšanu šobrīd ir Eiropas Centrālās bankas kompetence. Nesenie notikumi ap ABLV bank liecina, ka ECB ir gatava rīkoties izlēmīgi un arī aktīvi, pie nosacījuma, ka tas neparedz nacionālo banku aizsardzību pret trešo valstu patvaļu.

Pēc ASV FINCEN paziņojuma, kurā tas atzina ABLV banku par sistēmisku pārkāpēju dažādās jomās tika apturēta kredītiestādes iespēja rīkoties ar  ASV dolāriem. Vietējai bankai, kas sadarbojas tikai ar rezidentiem un neiegulda naudu ārzemēs šāds lēmums neko nenozīmētu. Diemžēl tā kā ABLV savu darbību koncentrēja tieši uz nerezidentiem šāds lēmums bija tai būtībā nāves spriedums. ECB tā vietā, lai kliedētu ASV bažas vai sniegtu atbalstu bankas saglabāšanā rīkojās pilnīgi pretēji.

Redzot, ka daļa nerezidentu pēc FINCEN paziņojuma atvilka savus noguldījumus no bankas, ECB ierobežoja ABLV maksājumu veikšanas iespējas un izvirzīja ultimātu – savākt 1 miljardu eiro pēc iespējas īsākā laikā. Banka to nespēja izdarīt un ECB nolēma, ka tā ir jāslēdz.

Pats interesantākais visā šajā procesā bija tas, ka neviens Latvijas politiķis vai finanšu sistēmas uzraugs aktīvi neiestājās par ABLV saglabāšanu. Tā vietā visi pauda gatavību risināt problēmas banku sistēmā un bija gatavi kredītiestādi slēgt kaut vai pirmajā dienā. Apjausma par to, ka bankas slēgšana radīs budžetam daudzu miljonu zaudējumus radās tikai pašās beigās, turklāt bez konkrētiem aprēķiniem.

Pats interesantākais visā šajā stāstā ir tas, ka FINCEN tā arī nesniedza nekādus pierādījumus saviem apgalvojumiem, kā arī nedeva detalizētus pierādījumus kaut vienam ABLV pārkāpumam. Tāpat jāpiemin, ka Eiropas Centrālā banka iepriekš jau bija pārbaudījusi ABLV darījumus un atzina tos par likumīgiem un nekādu sodu neuzlika.

Arī FKTK 2017. gadā, veicot bankas vērtēšanu un analizējot tās augsta riska darījumus, nobalsoja nepiemērot augstāko iespējamo soda mēru, kas būtu mērāms daudzos miljonos eiro. Tāpat arī bankai tika uzdots uzlabot risku izvērtēšanas procedūras  līdz 2020. gadam, ieguldot šajā procesā vairāk kā 20 miljonus eiro. Iespējams, ja sods būtu bijis lielāks un banka būtu audita sistēmu ieviesusi ātrāk ASV lēmums būtu savādāks. Šobrīd to prognozēt nav iespējams, taču politiķi jau ir paziņojuši, ka FKTK tiks veikts visu lēmumu audits, piesaistot citu ES dalībvalstu partnerdienestu speciālistus. Jāpiebilst, ka atšķirībā no iepriekšējiem FKTK vadītājiem pašreizējā vadība ir demonstrējusi lielāku izlēmību un ir uzlikusi sodus vairākām Latvijā reģistrētām kredītiestādēm par neatbilstošu vai pārāk vaļīgu komercpraksi. Sodus saņēma lielākā daļa banku, kas strādā ar nerezidentiem, bet Trasta komercbanka pat tika slēgta.

Dažus mēnešus vēlāk ASV paziņoja, ka jāveic audits visās Latvijā reģistrētajās komercbankās un to arī paveica. Iegūstot konfidenciālu informāciju par visiem klientiem un kredītiestāžu biznesa praksēm, ASV guva konkurētspējas priekšrocības. Vēl pēc neilga laika iznāca jau pieminētais FINCEN ziņojums par bankas slēgšanu. ECB šajā aspektā nemetās aizstāvēt eirozonas dalībvalsts kredītiestādi (3. lielākā pēc aktīvu apjoma Latvijā), bet atbalstīja tās slēgšanu, izvirzot neizpildāmus nosacījumus. Saskaņā ar Credit.lv informāciju ABLV Latvijā apkalpoja ļoti nelielu iedzīvotāju skaitu, izsniedzot aizdevumus mājokļa iegādei. Iespējams, lielākā daļa pašmāju klientu – privātpersonu šai bankai bija tajā strādājošie darbinieki, kas saņēma algas konkrētajā kredītiestādē. Aboslūti lielākā daļa tās darījumu partneru bija bagātnieki no bijušajām post-padomju valstīm, kas šo uzskatīja par drošāku vietu saviem aktīviem nekā pašu mājas.

Iespējams, ka gala beigās ir pierādījies apgalvojums, ka Eiropa mūs nesapratīs. Otra iespēja, protams, ir tāda, ka ECB darbojas sev vien zināmu personu interesēs un palīdz sagraut ABLV, lai tās apkalpotie nerezidenti pārietu uz kādu citu kredītiestādi. Kā zināms nerezidentu apkalpošana nes daudz lielāku peļņu nekā hipotekāro kredītu vai patēriņa aizdevumu izsniegšana vietējiem iedzīvotājiem.

Izmantotie avoti:

Ķīnas juaņa palielina ietekmi

Latvijas iedzīvotājiem, kas savu dzīvi vada eirozonā, Ķīnas juaņa var likties tāla un nesvarīga. Diemžēl vai par laimi Ķīna pakāpeniski palielina savu ietekmi un, ja nenotiks, kas neparedzēts tuvāko 20 gadu laikā varētu palikt par pasaules varenāko valsti, ne tikai iedzīvotāju skaita ziņā. Šobrīd Ķīna tiek vērtēta kā otra spēcīgākā ekonomika, atpaliekot tikai no Amerikas Savienotajām valstīm (ASV).

2016. gada 1. oktobrī Starptautiskais valūtas fonds oficiāli paziņoja, ka Ķīnas juaņa tiek iekļauta speciālo aizņēmuma tiesību valūtu grozā. Juaņa pievienojās tur jau esošajam ASV dolāram, mūsu eiro, britu mārciņai un Japānas jēnai. Ķīnas panakumi ir skaidrojami ne tikai ar tās varenības pieaugumu, bet arī ar Eiropas vājo izaugsmi un nespēju no tās izkļūt jau vairākas desmitgades. Lai arī Starptautiskais valūtas fonds mudina Ķīnu atvērt savu tirgu vēl vairāk un liberalizēt ekonomiku, ir skaidrs, ka Ķīna to nedarīs vairāk kā pati uzskatīs par vajadzīgu. Jau tradicionāli tā izmanto pieeju savam tirgum, kā ieroci, lai panāktu, ka attīstītās valstis dalās ar savām tehnoloģijām un inovācijām.

Tiesa, arī Āzijas lielvara nav bez problēmām un tās bagātākais cilvēks, miljardieris jau ir paziņojis, ka valsti gaida ekonomikas pārkaršana dēļ pašreizējā nekustamo īpašumu burbuļa. Ja mūsu burbulītis bija jūtams tikai mums pašiem, tad sprāgstot Ķīnas burbulim sekas ietekmēs visu pasauli, jo tur problēmas ir daudz lielākas.

Atgādināsim, ka vēl pirms eiro izveidošanas SVF aizņēmumu valūtu tiesību grozā ietilpa arī Francijas franks un Vācijas marka.

Vai aizdevumi būtu jāaizliedz ?

Latvijā savairojušies dažādi kreditori – bankas, nebanku aizdevēji, privātpersonas, kas piedāvā aizdot naudu, pūļa aizdevēji u.c. platformas. Vēl 30 gadus atpakaļ vienīgā iespēja aizņemties naudu bija no kolēģa, drauga vai rada. Ja radās uzkrājumi, tos varēja ieguldīt krājkasēs, kas līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu diemžēl piedzīvoja galu. Daudzu cilvēku mūža uzkrājumi tika zaudēti šajās krājkasēs un naudas maiņas (Latvijas rubļi pret latiem) rezultātā. Neskatoties uz iepriekš minēto Latvijā dzīvoja krietni vairāk iedzīvotāji, ielas bija cilvēku pilnas, pagalmos dzirdējām bērnu balsis.

Šobrīd alkstot pēc materiālas labklājības daudzi dodas projām peļņā uz ārzemēm un Latvijā atpakaļ neatgriežas. Viens no iemesliem šādai rīcībai ir greizā vērtību sistēma un izglītības, ģimenes lomas deformācija. No otras puses, daļa aizbraucēji to dara, jo nespēj atmaksāt parādus – bankām, retām mazajiem kredītu devējiem. Kad sākās ekonomikas krīze 2008. gadā, trīs istabu dzīvoklis Rīgas mikrorajonos varēja maksāt pat vairāk kā simts tūkstošus eiro. Šobrīd cenas ir nolaidušās atpakaļ uz zemes, taču tie, kas iegrābās, daļa jau ir projām un cenšas atstrādāt parādus Īrijā, Anglijā, Vācijā. Ja nebūtu šādi aizdevumi, viņi joprojām būtu Latvijā, vismaz liela daļa no viņiem. Šādas situācijas atkārtošanos ir iespējams ierobežot, uzliekot stingrākas prasības bankām un izveidojot Latvijas valsts īpašumā esošu banku, kas palīdzētu tikt pie mājokļiem ģimenēm ar bērniem vai tiem, kas vēlas iegādāties savu pirmo īpašumu. Diemžēl dažiem no šādiem mājokli pirkt gribētājiem ir sabojāta vēsture, kas liek bankām nepatikā saraukt degunu. Uz aizdevumu var pretendēt cilvēki, kam ir slikta kreditēšanas vēsture, taču visi pārkāpumi ir novērsti. Banku skatījumā šādi klienti gan joprojām ietilpst parādnieku riska kategorijā, bet kredīts parādniekiem netiek dots. Lai saņemtu pozitīvu atbildi ir jāspēj pierādīt, ka kopš pārkāpuma izdarīšanas brīža situācija ir uzlabojusies un tagad gan ienākumi, gan godaprāts ir kļuvis krietni augstāks. Salīdzinoši lielāku pretimnākšanu var izrādīt nebanku aizdevēji, taču arī tie vērtē katru pieteikumu individāli, pievēršot uzmanību gan ienākumiem, gan informācijai parādnieku reģistros. Rezultātā kreditēšanas vēsturei var būt un nereti arī ir izšķiroša loma, lemjot par aizdevuma izsniegšanu vai atteikšanu. Kredītspeciālisti arī ir tikai cilvēki un nevēlas uzņemties lielāku risku nekā vadība ir atļāvusi. Sliktu kredītu portfeļa savākšana pašam darbiniekam var draudēt ar algas samazinājumu vai pat altaišanu no darba, bet pie darba vietas tagad daudzi turas, cik stipri vien var.

Atgriežoties pie virsrakstā uzdotā jautājuma – vai aizdevumi būtu jāaizliedz. Nē, taču būtu jāievieš daudz stingrāks regulējums. Būtu jāaizliedz bankām iespēja piemērot augstākus procentus cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, jo tas pasliktina šo cilvēku jau tā slikto finansiālo situāciju. Papildus būtu jāuzliek bankām noteikts koeficients, kas ierobežotu naudas aizdošanu spekulatīviem darījumiem biržās vai valūtas tirgos, bet liktu ieguldīt naudu ražošanā. Ja prasība netiek ievērota, licenci varētu anulēt. Protams, tas nebūtu saskaņā ar ES noteikumiem, jo ES darbojas ļoti spēcīgs banku lobijs, bet būtu saskaņā ar Latvijas nacionālajām interesēm.

Jaunas 10 un 20 eiro banknotes

2015. gadā klajā tika laistas jaunas 10 un 20 eiro nomināla banknotes ar pastiprinātām drošības prasībām. Līdz ar jauno banknošu ieviešanu apgrozībā vienlaikus ir divas dažāda dizaina attiecīgā nomināla banknotes. Plānots, ka laika gaitā vecās banknotes tiks izņemtas no apgrozības un iedzīvotāji izmantos tikai jaunās banknotes. Vērts atzīmēt, ka pēdējos gados aizvien vairāk tiek runāts par bezskaidras naudas sabiedrībām un Zviedrija jau ir sevi paziņojusi par bezskaidras naudas valsti. Ja dodaties kādreiz uz Zviedriju nebrīnaties, ja, maksājot par preci lielāku summu skaidrā naudā uz Jums var skatīties kā uz dīvaini (labākajā gadījumā), jo paši zviedri skaidras naudas darījumus veic ļoti, ļoti reti.

Latvija šajā kontekstā vēl ir tālu aiz Zviedrijas, taču mēs esam eirozonā un varam izmantot jaunās banknotes kā likumīgu maksāšanas līdzekli visā eirozonā un citur, kur tiek pieņemta eiro valūta.

Eiro valūtas ietekme uz kredītu tirgu Latvijā

Latvijas pievienošanās eiro zonai nav devusi būtisku ieguldījumu kreditēšanas tirgus attīstībā. Sākoties ekonomsikajai krīzei globālā un pēc tam arī reģionālā un lokālā mērogā Latvija tirgū būtiski samazinājās izsniegto kredītu daudzums. Iemesli tam bija salīdzinoši vienkārši, komercbankām kļūstot piesardzīgākām, sasmazinājās patērētāju iespējas dzīvot uz parāda. Tas veicināja strauju slikto kredītu skaita palielināšanos un palielināja banku piesardzību. Neskatoties uz šiem pasākumiem vairākas bankas Latvijā, t.sk. Parex banka zaudēja maksātspēju un bankrotēja. Globālā mērogā Parex bankrotu gan reti kurš ievēroja, jo visu uzmanība bija pievērsta ASV lielo banku, t.sk. Lehman Brothers bankrotam, kas satricināja pasaules finanšu sistēmu uz vairākiem gadiem.

Šobrīd Latvijā reģistrētās komercbankas un to filiāles joprojām ir salīdzinoši piesardzīgas. Kreditēšana notiek lēni un galveno ieguldījumu sniedz aizdevumi uzņēmējiem. Valsts atbalsts jaunajām ģimenēm vairāku miljonu eiro apmērā palīdz jaunajām ģimenēm iegūt atbalstu kredīta saņemšanai bankā, taču nerisina pamatproblēmas – iedzīvotāju mazos ienākumus. Tā rezultātā iedzīvotāji ar maziem un vidējiem ienākumiem nespēj iegādāties mājokli pat kredītā vai izvēlas iegādāties mitekli, kas ir lētāks un atbilst viņu reālām finansiālām iespējām. Bankas šajā situācijā izliekas neko nemanām, jo nerezidentu noguldījumi ir papildinājuši to kontus ar vairākiem miljardiem eiro, kas priekš Latvijas mēroga ir ārkārtīgi daudz. Jāatceras, ka situācijās, kad nerezidentu naudas apjoms kļūst nekontrolējams pastāv būtisks risks, ka tas var apgrūtināt valsts drošību, jo noguldītāju kapitāls var vēlēties sākt diktēt politikas lēmumpieņēmējiem savus noteikumus.

Labāk septiņas reizes nomērīt un tad griezt – spēkā arī attiecībā uz kredītiem.

Attiecībā uz patēriņa kredītiem eiro ieviešana nav nesusi cerētās pārmaiņas. Tā vietā, lai samazinātu procentu likmes vai padarītu noteikumus izdevīgākus patēriņa kredītu devēji ir veikuši automātisku valūtas konvertāciju un cenas, kas iepriekš bija fiksētas latos tagad ir konstantas eiro. Protams, estētisku apsvērumu dēļ cenas ir noaapaļotas līdz veseliem skaitļiem. Tā piemēram 200 latu aizdevums ir kļuvis par kredītu 250 eiro apmērā. Apstākļos, kad tiek ņemts pirmais kredīts bez procentiem, mazie aizdevumu un sms krediti līdz 300 eiro var noderēt labāk, jo summa ir nedaudz lielāka. Protams, pirms ņemt aizdevumu katrs rūpīgi rēķina vai spēs atmaksāt parādu līgumā noteiktajā termiņā, vai ienākumu būs pietiekami un apdomā citas detaļas. Saskaņā ar statistiku vairums Latvijas iedzīvotāju joprojām var atļauties tikai mazos aizdevumus, kuru apmērs nepārsniedz 20 – 30% no ikmēneša ienākumiem. Sms kredītu īpatnība šajā aspektā ir tā, ka visa parāda summa ir jāatmaksā kreditoram vienā maksājumā, nevis pa daļām kā to prasa Latvijā reģistrētās komercbankas.

Kuri ir lielākie ieguvēji kredītu tirgū no pārejas uz eiro ?

Šobrīd, vismaz sākotnēji liekas, ka paši lielākie ieguvēji no Latvijas pievienošanās eirozonai kredītņēmēju lokā ir hipotekāro kredītu ņēmēji. Šī grupa ir ņēmusi aizdevumu ar ilgu termiņu, izvēlējusies aizņemties vairākus desmitus vai pat simtus tūkstošus eiro. Apstākļos, kad ienākumi tiek saņemti vienā valūtā, bet parāds jāsedz citā valūtā tiek katru mēnesi maksāts papildus par valūtas konvertāciju un jārēķinās ar potenciāliem valūtu svārstības riskiem. Šobrīd šie riski ir izzuduši un gan ienākumi, gan izdevumi (hipotekārais kredīts) ir eiro valūtā. Papildus vērts pieminēt, ka euribor likme šobrīd ir vēsturiski zemākajā līmenī un visi aizņēmēji var atviegloti uzelpot vismaz tiki lgi, kamēr Eiropas Centrālā banka neizlemj likmi palielināt, lai ierobežotu kreditēšanu Eiropas iekšējā tirgū.

Virtuālā valūta vienotā Eiropā

Dažādas virtuālās valūtas un maksāšanas līdzekļi aizvien biežāk ienāk mūsu ikdienā. Banku maksājumu kartes un internetbanka ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Skaidras naudas norēķini šajos apstākļos aizvien samazinās, jo ir ērtāk maksāt ar karti, nevis nēsāt makā lielu naudas žūksni. Protams, joprojām ir cilvēki, kas uzskata, ka labāk ir uzreiz pēc algas saņemšanas visu naudu izņemt no bankomāta un turēt mājās skaidru naudu. Viņi var būt ieguvēji situācijās, kad ir problēmas ar maksājumu termināļiem un nav iespējams norēķināties ar karti. Tajā pašā laikā viņi var būtiski zaudēt reizēs, kad pazaudē maku vai tas gluži vienkārši tiek nozagts.

Papildus viens no virtuālās naudas paveidiem, ko ik dienu izmanto daudzi, kas iepērkas internetā ir paypal. Paypal ir kā papildus drošības mehānisms starp pircēju un pārdevēju. Paypal sniedz garantiju, ka problēmu gadījumā pircējs atgūs samaksāto naudu, izņemot elektronisko sakaru pakalpojumus par kuriem nauda netiek atmaksāta. Lietotājiem ir iespēja pārskaitīt noteiktu naudas summu uz paypal naudas kontu vai piesaistīt paypal kontam savu kredītkarti. Latvijas iedzīvotājiem izvēlēs iespējas gan ir stipri ierobežotas un atšķirībā no ASV un Lielbritānijas pilsoņiem bez kredītkartes piesaistīšanas neiztikt.

Bez paypal starptautisko norēķinu tirgū privātpersonu līmenī darbojas arī dažādi citi operatori, kas piedāvā šķietami līdzīgus pakalpojumus, taču nespēj konkurēt ar jau pieminēto paypal dēļ tā popularitātes un ilgās darbības pieredzes. Atsevisķi vērts pieminēt arī bitcoin, kas norēķinos neizmanto skaidru naudu, taču to iespējams konvertēt pret vairākām valūtām, jo bitcoin lietotāju skaits un gribētāju skaits ir lielāks nekā bitcoin apgrozība pasaulē.

Eiro pirktspēja Latvijā un pasaulē

Starptautiskā situācija

Pēdējo gadu laikā eiro kurss pret dolāru ir piedzīvojis salīdzinoši straujas svārstības. Ja vēl pirms diviem gadiem eiro algu saņēmēji varēja droši iepirkties ASV, jo eiro vērtība bija par trešdaļu augstāka nekā dolāram, tad tagad situācija ir mainījusies. Pašlaik eiro un dolāra vērtība ir praktiski izlīdzinājusies, kā rezultātā iepirkties dolāros Latvijas un citu Eiropas valstu iedzīvotājiem ir kļuvis daudz dārgāk. Tas var nebūt būtiski, ja par preci jāmaksā pieci dolāri, taču cenu atšķirība ir ļoti jūtama, ja iegādājaties preces par 100 dolāriem. 2013. – 2014. gadā par šādu iespēju bija jāmaksā aptuveni 70 – 75 eiro, bet šobrīd jau gandrīz 95 eiro. Palielinot preču un pakalpojumu iegādes vērtību līdz vairākiem tūkstošiem vai miljoniem valūtas kursa izmaiņu ietekme uz cenām kļūst vēl jūtamāka.

Lielākie ieguvēji no eiro cenas līdzsvarošanās ar dolāru ir eksportētāji, kas var eksportēt vairāk ASV un citu valstu pircējiem, kas norēķinās dolāros. Lielākie zaudētāji ir patērētāji, kas vairs nevar iegādāties preces lētāk dēļ vājā dolāra.

Šobrīd ASV Federālo Rezervju banka ir pārtraukusi dolāru drukāšanas programmu un valūtas vērtība lēnām stabilizējas. Līdzīgi pasākumi Eiropā vēl ir priekšā, jo Eiropas valstu valdības un Eiropas Centrālā banka vēl turpina pastarpināti uzpirkt Eiropas banku sliktos aktīvus. Savu iespaidu uz eiro vērtību, protams, atstās arī situācija Ukrainā un pieaugošā bēgļu krīze.

Situācija Latvijā

Latvijas iedzīvotājiem eiro valūtas kursa izmaiņas ir jūtamas tikai daļēji, jo mūsu tirgus ir ļoti ierobežots. Vieni no lielākajiem ieguvējiem šajā procesā ir hipotekāro kredītu ņēmēji, kam pie zemas EURIBOR vērtības ir iespēja maksāt mazākus procentus  par aizdevumu. Attiecībā uz citu preču un pakalpojumu cenām, ir jūtams, ka tās pieaug ar katru gadu. Lai arī inflācija Latvijā nepārsniedz 2 – 3 procentus, tomēr reālā dzīvē cenu līmenis svarīgākajām precēm un pakalpojumiem tomēr pieaug straujāk. Rezultāts, protams, ir samazināta pirktspēja, jo algas nepieaug tik strauji. Sevišķi spilgti tas attiecināms uz pensionāriem, maz atalgotiem darbiniekiem un valsts budžeta iestādēs strādājošajiem. Privātā sektorā nodarbināto atalgojums lielā mērā atkarīgs no kvalifikācijas. Lielākās algas saņem IT, finanšu un uzņēmējdarbības konsultāciju jomā strādājošie. Tradicionāli zemāku atalgojumu un līdz ar to arī zemākā pirktspēja ir maz kvalificētiem darbiniekiem no kuriem lielākā daļa darbojas lauksaimniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu nozarē. Eiro kursa izmaiņas šos cilvēkus ietekmē mazāk, taču arī viņu maciņos cenu līmeņa izmaiņas atstāj jūtamu atšķirību.

Pāreja uz eiro un iedzīvotāju ieguvumi

Vienā no iepriekšējām publikācijām atplūkojām kopējos ieguvumus, ko valstij un iedzīvotājiem radīja pievienošanās eirozonai, ieskicējot arī dažus trūkumus. Šoreiz detalizētāk aplūkosim to, kādi plusi bija tieši iedzīvotājiem, kā tas mainīja ikdienu un, ko gaidīt nākotnē.

Galvenie plusi iedzīvotājiem

Latvijas iedzīvotājiem dodoties ārpus Latvijas robežām uz kādu no eirozonas valsti, kā arī Melnkalni, Kosovu un Andoru nav jāveic valūtas konvertācija.

Iepirkšanās internetā ir kļuvusi pārskatāmāka, jo cenu salīdzināšana ir daudz vienkāršāka. Tas ļauj nekavējoties saprast, kura prece ir lētāka ārzemēs, bet kuru labāk iegādāties tepat uz vietas.

Valūtas maiņa bankas kontos tika veikta automātiski pēc oficiālā valūtas maiņas kursa. Tas nodrošināja, ka neveidojas garas rindas pie banku filiālēm un ietaupīja iedzīvotāju laiku.

Lai vieglāk pierastu pie valūtas maiņas tika izvēlēts pārejas periods, kura laikā cenas veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās tika atspoguļotas gan eiro, gan latos.

Par eiro banknošu un monētu izskatu tika sniegta plaša informācija plašsaziņas līdzekļos, nodrošinot iedzīvotāju informētību un aizsardzību no krāpniekiem.

Kredītu ņemšana mājokļa iegādei ir kļuvusi vienkāršāka, jo valūtas kursa svārstības vairs nevar ietekmēt aizdevuma izmaksas. Tiesa, arī iepriekšējos gados lats bija piesaistīts eiro ar fiksētu maiņas kursu. Vienīgā izmaiņa, kas var ietekmēt kredītu izmaksas ir a) sekošana kredītlīguma nosacījumiem, b) Eiropas Centrālās bankas lēmums par euribor procentu likmju izmaiņām. Jāatzīst, ka šobrīd euribor atrodas vēsturiski zemākajā punktā, nodrošinot reālu ietaupījumu daudziem simtiem tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību.

Eiro ieviešana beigusies

2014. gada 1. janvārī Latvija pievienojās eiozonai, vienlaikus turpinot paralēlu valūtas atspoguļošana tirdzniecības un pakalpojumu nozarē. 2014. gada 30. jūnijā paralēlo cenu atspoguļošanas periods visā valstī oficiāli beidzās. Latvijas nacionālā valūta – lats šajā brīdī vairs neparādījās nekur, izņemot aizmāršīgu komersantu plakātos, valūtas kalkulators un līdzcilvēku sarunās.

Latvija bija otrā no Baltijas valstīm, kas pievienojās eirozonai un 2015. gada 1. janvārī Eiropas monetārajai savienībai pievienojās arī mūsu dienvidu kaimiņvalsts – Lietuva.

Viena no mācībstundām eiro ieviešanas procesā bija tā, ka Latvijas iedzīvotāji ir spējīgi piemēroties un bez kurnēšanas pieņem elites lēmumus. Protams, neapmierinātība kā tāda pastāvēja, taču publiskajā telpā tā izpaudās ļoti vāji. Vienlaikus, ieviešot eiro, tika konstatēti salīdzinoši maz pārkāpumi, jo salīdzinoši labi tika izmantota citu valstu pieredze, padarot cenu svārstības daudz mazākas nekā tas būtu iespējams pretējā gadījumā.

Galvenie ieguvumi

Dalība eirozonā palielina investoru uzticību valsts ekonomikai un uzņemtā kursa kontnuitātei. Tā sniedz priekšrocības eksportētājiem, kam nav jāuztraucas par valūtas kursa svārstībām, ļaujot droši prognozēt izmaksas. Neliels ieguvums ir arī parastajiem iedzīvotājiem, kas ceļojot ārpus valsts robežām uz kādu no eirozonas valstīm var ņemt līdzi tik daudz naudu, cik vajadzīgs, jo tā nav jākonvertē. Ērtības ir lielas, bet ekonomiskais ieguvums mājsaimniecībām no šādas konvertācijas neesamības ir ļoti neliels.

Iespējams, lielākais pluss visā šajā procesā ir iespēja samazināt parādu refinansēšanas likmes. Jāatgādina, ka laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam Latvija no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda aizņēmās aptuveni 7 miljardus eiro un tagad ik gadu maksā procentus, taču pamatsummu nedzēš. Šie procentu maksājumi veido vairāk kā simts miljonus eiro gadā un ietekmē valsts iespējas attīstīt veselības, izglītības un rūpniecības nozares.

Eiro ieviešana ļāva Latvijai nostiprināties Rietumeiropas valstu saimē, taču vienlaikus atņēma iespēju, izmantot valūtas kursa korekciju tautsaimniecības veicināšanai. Vērts gan atzīmēt, ka arī pirms pievienošanās eirozonai šī iespēja netika izmantota jau vairākus gadus. Tas ļāva ārvalstu bankām netraucēt izsniegt hipotekāros kredītus, palielinot NĪ cenas. Burbulim plīstot daļa Latvijas iedzīvotāju bija spiesti emigrēt, jo nevarēja vairs segt kredītu procentu maksājumus.

Papildus neliels ieguvums ir arī iespēja piedalīties Eiropas Centrālās Bankas sanāksmēs, kas ļauj iegūt informāciju par tur notiekošajiem procesiem, taču Latvijas iespējas ietekmēt procesu ir proporcionālas tās ietekmei ES. Dalība eirozonā ir Latviju pietuvinājusi Eiropai, mazinot atkarību no Krievijas iespējamām darbībām, taču lielais krievvalodīgo skaits, nenotiekot stratēģiska līmeņa pārmaiņām, šo atkarību neļaus samazināt vismaz turpmākos simts, divsimts gadus.

Vai lats kādreiz atgriezīsies ?

Šobrīd neviens nespēj paredzēt, kas notiks ar Eiropu un Eiropas Savienību tuvāko 25 gadu vai ilgākā perspektīvā. Jebkurš eksperts, kas to mēģina darīt neglābjami kļūdās. Piemēri šādām kļūdām nav tālu jāmeklē – PSRS sabrukums, Latvijas pievienošanās ES u NATO, NOKIA izspiešana no mobilo sakaru tirgus u.c. Jebkurš no šiem procesiem savlaicīgi netika prognozēts, bet pēc tā norises tika meklēti daži skaidrojumi. Pēc kaujas visi gudri. Tas, vai lats atgriezīsies ir atkarīgs no daudziem faktoriem, bet galvenais secinājums ir dzīvosim redzēsim. Labāku prognozi Jums neviens neiedos.

Vai eiro apritē tiek izmantots biežāk kā lati ?

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju eiro ieviešana ir veicinājusi bezskaidras naudas darījumu pieaugumu. Šī tendence ar katru gadu pastprinās. Latvijas tirgū savstarpējos norēķinos 10 eiro ir aizstājuši 5 latus un 20 eiro ir aizstājuši 10 latus. Sadzīvē tas nozīmē, ka mazie darījumi ir kļuvuši dārgāki, bet kopumā ir skaidri redzams, ka bezskaidras naudas darījumu skaits ar katru gadu tikai pieaug. Arī starptautiskā līmenī šī tendence ir līdzīga. Tā, piemēram, Zviedrija ir paziņojusi, ka uzskata sevi par bezskaidras naudas sabiedrību. Praksē tas nozīmē, ka zviedri ir ļoti pārsteigti, ja kāds ar viņiem grib norēķināties, maksājot ar vairākām 100 eiro vai 200 eiro banknotēm.

Eiro monētas

Eiro ir vienota valūta visā eirozonā. Saskare ar eiro valūtu iespējama a) bezskaidros norēķinos (neredzama), b) monētās, c) banknotēs. Aplūkosim nedaudz tuvāk eiro monētas, to izskatu un īpašības

eiro monētas

Eiro monētu izskats

Līdzīgi kā daudzu valstu monētas arī eiro monētas ir radītas tikai zema nomināla vērtībā. Vienā eiro ietilpst simts centi, kas sīkāk sadalās 1, 2, 5, 10, 20 un 50 eiro centu monētās. Pašas eiro monētas ir pieejamas 1 un 2 eiro nominālvērtībā. Saskaņā ar eirozonas valstu lēmumu, dalībvalstīm ir tiesības izdot monētas ar pašu izvēlētiem motīviem. Tā rezultātā eirozonā ir pieejamas dažāda izskata eiro centu, kā arī viena nun divu eiro monētas. Aversā tās visas ir vienādas, bet reversā pilnīgi atšķirīgas.

Latvijas centu un eiro monētu kalšana netiek realizēta Latvijā, bet Vācijas naudas kaltuvēs.

Latvijas 1,2 eiro un centu monētas