Lietuvas banku sektora uzraudzību īsteno Lietuvas Banka, kuru savukārt uzrauga Eiropas Centrālā banka.  Atšķirībā no Latvijas Lietuvas Banka šim mērķim pievērš lielu uzmanību un nav sadalījusi pārraudzības funkcijas vairākām institūcijām. Rezultātā par kredītiestāžu uzraudzību atbild tikai viena vienīga institūcija – Lietuvas Banka.

Mērķis tiek sasniegts realizējot vairākas nozīmīgas uzraudzības funkcijas:

• likviditātes risku uzraudzība – pārrauga, lai kredītiestādei nerastos problēmas tikt galā ar savām saistībām. Šāda situācija var rasties zemas tirgus aktivitātes rezultātā, kā arī dēļ zemas aktīvu likviditātes jau pieminēto iemeslu dēļ. 
• kredītriski – riski, kas izriet no parādnieku nespējas pildīt saistības pret banku. 
• tirgus riski – iespēja, ka bankas aktīvu vērtība samazinās tirgus un ekonomikas ciklu svārstību rezultātā. 
• sistēmiskie riski – situācijas, kad banku savstarpējās atkarības rezultātā vienas problēmas var novest pie visas sistēmas problēmām. 
• makro riski – pārlieku ātra un nesabalansēta ekonomikas izaugsme var apdraudēt visas tautsaimniecības pastāvēšanu. 
• peļņas un maksātspējas risks – pārbauda kredītiestāžu darbības modeli, tā atbilstību un spēju pelnīt konkrētā tirgus apstākļos. 

Finanšu sistēmas stabilitāte ir viens no galvenajiem jebkuras uzraugošās valsts finanšu institūcijas pamatpienākumiem. Lietuvā šis pienākums tiek veikts teicami un neviena sistēmiska banka pēdējo 10 gadu laikā Lietuvā nav kļuvusi maksātnsespējīga. Atbildīgas kreditēšanas ierobežojumi nodrošina, ka mājsaimniecībām netiek aizdots vairāk nekā tās var atļauties un bankām tiek uzlikts par pienākumu veidot finanšu rezerves, lai vajadzības gadījumā aizsargātos pret sliktiem kredtītiem.

Tirgus uzraudzības rezultātā gūtie dati tiek apkopoti, analizēti un publicēti Finanšu Stabilitātes pārskatos, kas ir publiski pieejami un ikvienam ļauj novērtēt Lietuvas finanšu sektora attīstību un uzraudzības nodrošināšanai veiktos pasākumus. Lai nodrošinātos pret iekšējiem unārējiem satricinājumiem, Lietuvas banka regulāri veic dažādus testus un modelēšanas, lai pārbaudītu banku gatavību iespējamiem stratēģiskiem satricinājumiem.

Kā tiek pārbaudītas bankas?

Makroekonomisko testu veikšanā tiek izmantota “top-down” pieeja, t.i. visām bankām tiek izvirzīti vienoti uzraudzības noteikumi. Maksātspējas testa ietvars tiek pārbaudīta kredītiestādes gatavība nelabvēlīgiem tirgus scenārijiem. Kopumā šādi testi sastāv no 3 daļām:

Izmantojot makroekonomiskas projekcijas tiek simulēti ārēji vai iekšēji satricinājumi un modelēta bankas rīcība šādā situācijā. Scenārija ietvaros tiek izmantoti statistikas dati, ekspertu vērtējumi un prognozes. Otrajā daļā tiek izmantoti ekonometrijas modeļi, kas ļauj izvērtēt dažādu mainīgo ietekmi uz bankas maksātspēju, peļņas rādītājiem un dzīvotspēju. Trešajā solī Lietuvas banka apvieno iegūto informāciju un veic datu analīzi. Šāda analīze ļauj prognozēt, kā izmaiņas bankas kapitālā un citu aktīvu vērtībās mainīgos tirgus apstākļos var ietekmēt tās dzīvotspēju un iespējas norēķināties ar kreditoriem un noguldītājiem.

VIss iepriekš minētais ļauj secināt, ka Lietuvā finanšu sektora uzraudzībai tiek pieliktas ne mazums pūles un liela daļa no šī darba ir atmaksājusies. Papildus tam Lietuvas Banka uzrauga arī savu nebanku kredītu (greitieji kreditai) sektoru, kas nozīmē, ka pilnīgi viss privātpersonu kreditēšanas uzraudzības darbs norit vienas institūcijas ietvaros. Tas ļauj secināt, ka valsts politika finanšu sektora uzraudzībā tiek veikta daudz pārdomātāk un nodrošina pilnvērtīgu Lietuvas iedzīvotāju aizsardzību.

Iespējams, tieši šī iemesla dēļ pēdējā informācija liecina, ka Lietuvas tirgū ir samazinājies privātpersonām izsniegto aizdevumu daudzums par 160,8 miljoniem eiro tikai pēdējā mēneša laikā. Savukārt nauda, kas aizdota Lietuvas juridiskajām perosnām samazinājās par 246,3 miljoniem eiro.  Tas viss notiek par spīti tam, ka pēc ārējiem datiem Lietuvas ekonomiskā situācija piedzīvo ziedu laikus. Iespējams, ka stingrāki nosacījumi kredītņēmējiem un stingrāka banku uzraudzība ir viens no veidiem, kā Lietuvas Banka gatavojas nākamajai ekonomikas krīzei.

Kopš Latvijas iestāšanās eirozonā mūsu banku sistēmas uzraudzība no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ir pārgājusi Eiropas Centrālās bankas rokās. Rezultātā lēmumi par kredītiestāžu dzīvotspēju, licencēšanas kārtību vai gluž pretēji licences anulēšanu šobrīd ir Eiropas Centrālās bankas kompetence. Nesenie notikumi ap ABLV bank liecina, ka ECB ir gatava rīkoties izlēmīgi un arī aktīvi, pie nosacījuma, ka tas neparedz nacionālo banku aizsardzību pret trešo valstu patvaļu.

Pēc ASV FINCEN paziņojuma, kurā tas atzina ABLV banku par sistēmisku pārkāpēju dažādās jomās tika apturēta kredītiestādes iespēja rīkoties ar  ASV dolāriem. Vietējai bankai, kas sadarbojas tikai ar rezidentiem un neiegulda naudu ārzemēs šāds lēmums neko nenozīmētu. Diemžēl tā kā ABLV savu darbību koncentrēja tieši uz nerezidentiem šāds lēmums bija tai būtībā nāves spriedums. ECB tā vietā, lai kliedētu ASV bažas vai sniegtu atbalstu bankas saglabāšanā rīkojās pilnīgi pretēji.

Redzot, ka daļa nerezidentu pēc FINCEN paziņojuma atvilka savus noguldījumus no bankas, ECB ierobežoja ABLV maksājumu veikšanas iespējas un izvirzīja ultimātu – savākt 1 miljardu eiro pēc iespējas īsākā laikā. Banka to nespēja izdarīt un ECB nolēma, ka tā ir jāslēdz.

Pats interesantākais visā šajā procesā bija tas, ka neviens Latvijas politiķis vai finanšu sistēmas uzraugs aktīvi neiestājās par ABLV saglabāšanu. Tā vietā visi pauda gatavību risināt problēmas banku sistēmā un bija gatavi kredītiestādi slēgt kaut vai pirmajā dienā. Apjausma par to, ka bankas slēgšana radīs budžetam daudzu miljonu zaudējumus radās tikai pašās beigās, turklāt bez konkrētiem aprēķiniem.

Pats interesantākais visā šajā stāstā ir tas, ka FINCEN tā arī nesniedza nekādus pierādījumus saviem apgalvojumiem, kā arī nedeva detalizētus pierādījumus kaut vienam ABLV pārkāpumam. Tāpat jāpiemin, ka Eiropas Centrālā banka iepriekš jau bija pārbaudījusi ABLV darījumus un atzina tos par likumīgiem un nekādu sodu neuzlika.

Arī FKTK 2017. gadā, veicot bankas vērtēšanu un analizējot tās augsta riska darījumus, nobalsoja nepiemērot augstāko iespējamo soda mēru, kas būtu mērāms daudzos miljonos eiro. Tāpat arī bankai tika uzdots uzlabot risku izvērtēšanas procedūras  līdz 2020. gadam, ieguldot šajā procesā vairāk kā 20 miljonus eiro. Iespējams, ja sods būtu bijis lielāks un banka būtu audita sistēmu ieviesusi ātrāk ASV lēmums būtu savādāks. Šobrīd to prognozēt nav iespējams, taču politiķi jau ir paziņojuši, ka FKTK tiks veikts visu lēmumu audits, piesaistot citu ES dalībvalstu partnerdienestu speciālistus. Jāpiebilst, ka atšķirībā no iepriekšējiem FKTK vadītājiem pašreizējā vadība ir demonstrējusi lielāku izlēmību un ir uzlikusi sodus vairākām Latvijā reģistrētām kredītiestādēm par neatbilstošu vai pārāk vaļīgu komercpraksi. Sodus saņēma lielākā daļa banku, kas strādā ar nerezidentiem, bet Trasta komercbanka pat tika slēgta.

Dažus mēnešus vēlāk ASV paziņoja, ka jāveic audits visās Latvijā reģistrētajās komercbankās un to arī paveica. Iegūstot konfidenciālu informāciju par visiem klientiem un kredītiestāžu biznesa praksēm, ASV guva konkurētspējas priekšrocības. Vēl pēc neilga laika iznāca jau pieminētais FINCEN ziņojums par bankas slēgšanu. ECB šajā aspektā nemetās aizstāvēt eirozonas dalībvalsts kredītiestādi (3. lielākā pēc aktīvu apjoma Latvijā), bet atbalstīja tās slēgšanu, izvirzot neizpildāmus nosacījumus. Saskaņā ar Credit.lv informāciju ABLV Latvijā apkalpoja ļoti nelielu iedzīvotāju skaitu, izsniedzot aizdevumus mājokļa iegādei. Iespējams, lielākā daļa pašmāju klientu – privātpersonu šai bankai bija tajā strādājošie darbinieki, kas saņēma algas konkrētajā kredītiestādē. Aboslūti lielākā daļa tās darījumu partneru bija bagātnieki no bijušajām post-padomju valstīm, kas šo uzskatīja par drošāku vietu saviem aktīviem nekā pašu mājas.

Iespējams, ka gala beigās ir pierādījies apgalvojums, ka Eiropa mūs nesapratīs. Otra iespēja, protams, ir tāda, ka ECB darbojas sev vien zināmu personu interesēs un palīdz sagraut ABLV, lai tās apkalpotie nerezidenti pārietu uz kādu citu kredītiestādi. Kā zināms nerezidentu apkalpošana nes daudz lielāku peļņu nekā hipotekāro kredītu vai patēriņa aizdevumu izsniegšana vietējiem iedzīvotājiem.

Izmantotie avoti:

• ASV Valsts Kases Finanšu noziegumu apkarošanas pārvalde FINCEN – https://www.fincen.gov
• Finanšu un kredītu portāls Credit – https://credit.lv
• Eiropas Centrālā banka – https://www.ecb.europa.eu
• FInanšu un kapitāla tirgus komisija – http://www.fktk.lv

Latvijā savairojušies dažādi kreditori – bankas, nebanku aizdevēji, privātpersonas, kas piedāvā aizdot naudu, pūļa aizdevēji u.c. platformas. Vēl 30 gadus atpakaļ vienīgā iespēja aizņemties naudu bija no kolēģa, drauga vai rada. Ja radās uzkrājumi, tos varēja ieguldīt krājkasēs, kas līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu diemžēl piedzīvoja galu. Daudzu cilvēku mūža uzkrājumi tika zaudēti šajās krājkasēs un naudas maiņas (Latvijas rubļi pret latiem) rezultātā. Neskatoties uz iepriekš minēto Latvijā dzīvoja krietni vairāk iedzīvotāji, ielas bija cilvēku pilnas, pagalmos dzirdējām bērnu balsis.

Šobrīd alkstot pēc materiālas labklājības daudzi dodas projām peļņā uz ārzemēm un Latvijā atpakaļ neatgriežas. Viens no iemesliem šādai rīcībai ir greizā vērtību sistēma un izglītības, ģimenes lomas deformācija. No otras puses, daļa aizbraucēji to dara, jo nespēj atmaksāt parādus – bankām, retām mazajiem kredītu devējiem. Kad sākās ekonomikas krīze 2008. gadā, trīs istabu dzīvoklis Rīgas mikrorajonos varēja maksāt pat vairāk kā simts tūkstošus eiro. Šobrīd cenas ir nolaidušās atpakaļ uz zemes, taču tie, kas iegrābās, daļa jau ir projām un cenšas atstrādāt parādus Īrijā, Anglijā, Vācijā. Ja nebūtu šādi aizdevumi, viņi joprojām būtu Latvijā, vismaz liela daļa no viņiem. Šādas situācijas atkārtošanos ir iespējams ierobežot, uzliekot stingrākas prasības bankām un izveidojot Latvijas valsts īpašumā esošu banku, kas palīdzētu tikt pie mājokļiem ģimenēm ar bērniem vai tiem, kas vēlas iegādāties savu pirmo īpašumu. Diemžēl dažiem no šādiem mājokli pirkt gribētājiem ir sabojāta vēsture, kas liek bankām nepatikā saraukt degunu. Uz aizdevumu var pretendēt cilvēki, kam ir slikta kreditēšanas vēsture, taču visi pārkāpumi ir novērsti. Banku skatījumā šādi klienti gan joprojām ietilpst parādnieku riska kategorijā, bet kredīts parādniekiem netiek dots. Lai saņemtu pozitīvu atbildi ir jāspēj pierādīt, ka kopš pārkāpuma izdarīšanas brīža situācija ir uzlabojusies un tagad gan ienākumi, gan godaprāts ir kļuvis krietni augstāks. Salīdzinoši lielāku pretimnākšanu var izrādīt nebanku aizdevēji, taču arī tie vērtē katru pieteikumu individāli, pievēršot uzmanību gan ienākumiem, gan informācijai parādnieku reģistros. Rezultātā kreditēšanas vēsturei var būt un nereti arī ir izšķiroša loma, lemjot par aizdevuma izsniegšanu vai atteikšanu. Kredītspeciālisti arī ir tikai cilvēki un nevēlas uzņemties lielāku risku nekā vadība ir atļāvusi. Sliktu kredītu portfeļa savākšana pašam darbiniekam var draudēt ar algas samazinājumu vai pat altaišanu no darba, bet pie darba vietas tagad daudzi turas, cik stipri vien var.

Atgriežoties pie virsrakstā uzdotā jautājuma – vai aizdevumi būtu jāaizliedz. Nē, taču būtu jāievieš daudz stingrāks regulējums. Būtu jāaizliedz bankām iespēja piemērot augstākus procentus cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, jo tas pasliktina šo cilvēku jau tā slikto finansiālo situāciju. Papildus būtu jāuzliek bankām noteikts koeficients, kas ierobežotu naudas aizdošanu spekulatīviem darījumiem biržās vai valūtas tirgos, bet liktu ieguldīt naudu ražošanā. Ja prasība netiek ievērota, licenci varētu anulēt. Protams, tas nebūtu saskaņā ar ES noteikumiem, jo ES darbojas ļoti spēcīgs banku lobijs, bet būtu saskaņā ar Latvijas nacionālajām interesēm.

2015. gadā klajā tika laistas jaunas 10 un 20 eiro nomināla banknotes ar pastiprinātām drošības prasībām. Līdz ar jauno banknošu ieviešanu apgrozībā vienlaikus ir divas dažāda dizaina attiecīgā nomināla banknotes. Plānots, ka laika gaitā vecās banknotes tiks izņemtas no apgrozības un iedzīvotāji izmantos tikai jaunās banknotes. Vērts atzīmēt, ka pēdējos gados aizvien vairāk tiek runāts par bezskaidras naudas sabiedrībām un Zviedrija jau ir sevi paziņojusi par bezskaidras naudas valsti. Ja dodaties kādreiz uz Zviedriju nebrīnaties, ja, maksājot par preci lielāku summu skaidrā naudā uz Jums var skatīties kā uz dīvaini (labākajā gadījumā), jo paši zviedri skaidras naudas darījumus veic ļoti, ļoti reti.

Latvija šajā kontekstā vēl ir tālu aiz Zviedrijas, taču mēs esam eirozonā un varam izmantot jaunās banknotes kā likumīgu maksāšanas līdzekli visā eirozonā un citur, kur tiek pieņemta eiro valūta.

Latvijas pievienošanās eiro zonai nav devusi būtisku ieguldījumu kreditēšanas tirgus attīstībā. Sākoties ekonomsikajai krīzei globālā un pēc tam arī reģionālā un lokālā mērogā Latvija tirgū būtiski samazinājās izsniegto kredītu daudzums. Iemesli tam bija salīdzinoši vienkārši, komercbankām kļūstot piesardzīgākām, sasmazinājās patērētāju iespējas dzīvot uz parāda. Tas veicināja strauju slikto kredītu skaita palielināšanos un palielināja banku piesardzību. Neskatoties uz šiem pasākumiem vairākas bankas Latvijā, t.sk. Parex banka zaudēja maksātspēju un bankrotēja. Globālā mērogā Parex bankrotu gan reti kurš ievēroja, jo visu uzmanība bija pievērsta ASV lielo banku, t.sk. Lehman Brothers bankrotam, kas satricināja pasaules finanšu sistēmu uz vairākiem gadiem.

Šobrīd Latvijā reģistrētās komercbankas un to filiāles joprojām ir salīdzinoši piesardzīgas. Kreditēšana notiek lēni un galveno ieguldījumu sniedz aizdevumi uzņēmējiem. Valsts atbalsts jaunajām ģimenēm vairāku miljonu eiro apmērā palīdz jaunajām ģimenēm iegūt atbalstu kredīta saņemšanai bankā, taču nerisina pamatproblēmas – iedzīvotāju mazos ienākumus. Tā rezultātā iedzīvotāji ar maziem un vidējiem ienākumiem nespēj iegādāties mājokli pat kredītā vai izvēlas iegādāties mitekli, kas ir lētāks un atbilst viņu reālām finansiālām iespējām. Bankas šajā situācijā izliekas neko nemanām, jo nerezidentu noguldījumi ir papildinājuši to kontus ar vairākiem miljardiem eiro, kas priekš Latvijas mēroga ir ārkārtīgi daudz. Jāatceras, ka situācijās, kad nerezidentu naudas apjoms kļūst nekontrolējams pastāv būtisks risks, ka tas var apgrūtināt valsts drošību, jo noguldītāju kapitāls var vēlēties sākt diktēt politikas lēmumpieņēmējiem savus noteikumus.

Labāk septiņas reizes nomērīt un tad griezt – spēkā arī attiecībā uz kredītiem.

Attiecībā uz patēriņa kredītiem eiro ieviešana nav nesusi cerētās pārmaiņas. Tā vietā, lai samazinātu procentu likmes vai padarītu noteikumus izdevīgākus patēriņa kredītu devēji ir veikuši automātisku valūtas konvertāciju un cenas, kas iepriekš bija fiksētas latos tagad ir konstantas eiro. Protams, estētisku apsvērumu dēļ cenas ir noaapaļotas līdz veseliem skaitļiem. Tā piemēram 200 latu aizdevums ir kļuvis par kredītu 250 eiro apmērā. Apstākļos, kad tiek ņemts pirmais kredīts bez procentiem, mazie aizdevumu un sms krediti līdz 300 eiro var noderēt labāk, jo summa ir nedaudz lielāka. Protams, pirms ņemt aizdevumu katrs rūpīgi rēķina vai spēs atmaksāt parādu līgumā noteiktajā termiņā, vai ienākumu būs pietiekami un apdomā citas detaļas. Saskaņā ar statistiku vairums Latvijas iedzīvotāju joprojām var atļauties tikai mazos aizdevumus, kuru apmērs nepārsniedz 20 – 30% no ikmēneša ienākumiem. Sms kredītu īpatnība šajā aspektā ir tā, ka visa parāda summa ir jāatmaksā kreditoram vienā maksājumā, nevis pa daļām kā to prasa Latvijā reģistrētās komercbankas.

Kuri ir lielākie ieguvēji kredītu tirgū no pārejas uz eiro ?

Šobrīd, vismaz sākotnēji liekas, ka paši lielākie ieguvēji no Latvijas pievienošanās eirozonai kredītņēmēju lokā ir hipotekāro kredītu ņēmēji. Šī grupa ir ņēmusi aizdevumu ar ilgu termiņu, izvēlējusies aizņemties vairākus desmitus vai pat simtus tūkstošus eiro. Apstākļos, kad ienākumi tiek saņemti vienā valūtā, bet parāds jāsedz citā valūtā tiek katru mēnesi maksāts papildus par valūtas konvertāciju un jārēķinās ar potenciāliem valūtu svārstības riskiem. Šobrīd šie riski ir izzuduši un gan ienākumi, gan izdevumi (hipotekārais kredīts) ir eiro valūtā. Papildus vērts pieminēt, ka euribor likme šobrīd ir vēsturiski zemākajā līmenī un visi aizņēmēji var atviegloti uzelpot vismaz tiki lgi, kamēr Eiropas Centrālā banka neizlemj likmi palielināt, lai ierobežotu kreditēšanu Eiropas iekšējā tirgū.

Dažādas virtuālās valūtas un maksāšanas līdzekļi aizvien biežāk ienāk mūsu ikdienā. Banku maksājumu kartes un internetbanka ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Skaidras naudas norēķini šajos apstākļos aizvien samazinās, jo ir ērtāk maksāt ar karti, nevis nēsāt makā lielu naudas žūksni. Protams, joprojām ir cilvēki, kas uzskata, ka labāk ir uzreiz pēc algas saņemšanas visu naudu izņemt no bankomāta un turēt mājās skaidru naudu. Viņi var būt ieguvēji situācijās, kad ir problēmas ar maksājumu termināļiem un nav iespējams norēķināties ar karti. Tajā pašā laikā viņi var būtiski zaudēt reizēs, kad pazaudē maku vai tas gluži vienkārši tiek nozagts.

Papildus viens no virtuālās naudas paveidiem, ko ik dienu izmanto daudzi, kas iepērkas internetā ir paypal. Paypal ir kā papildus drošības mehānisms starp pircēju un pārdevēju. Paypal sniedz garantiju, ka problēmu gadījumā pircējs atgūs samaksāto naudu, izņemot elektronisko sakaru pakalpojumus par kuriem nauda netiek atmaksāta. Lietotājiem ir iespēja pārskaitīt noteiktu naudas summu uz paypal naudas kontu vai piesaistīt paypal kontam savu kredītkarti. Latvijas iedzīvotājiem izvēlēs iespējas gan ir stipri ierobežotas un atšķirībā no ASV un Lielbritānijas pilsoņiem bez kredītkartes piesaistīšanas neiztikt.

Bez paypal starptautisko norēķinu tirgū privātpersonu līmenī darbojas arī dažādi citi operatori, kas piedāvā šķietami līdzīgus pakalpojumus, taču nespēj konkurēt ar jau pieminēto paypal dēļ tā popularitātes un ilgās darbības pieredzes. Atsevisķi vērts pieminēt arī bitcoin, kas norēķinos neizmanto skaidru naudu, taču to iespējams konvertēt pret vairākām valūtām, jo bitcoin lietotāju skaits un gribētāju skaits ir lielāks nekā bitcoin apgrozība pasaulē.