2014. gada 1. janvārī Latvija pievienojās eiozonai, vienlaikus turpinot paralēlu valūtas atspoguļošana tirdzniecības un pakalpojumu nozarē. 2014. gada 30. jūnijā paralēlo cenu atspoguļošanas periods visā valstī oficiāli beidzās. Latvijas nacionālā valūta – lats šajā brīdī vairs neparādījās nekur, izņemot aizmāršīgu komersantu plakātos, valūtas kalkulators un līdzcilvēku sarunās.
Latvija bija otrā no Baltijas valstīm, kas pievienojās eirozonai un 2015. gada 1. janvārī Eiropas monetārajai savienībai pievienojās arī mūsu dienvidu kaimiņvalsts – Lietuva.
Viena no mācībstundām eiro ieviešanas procesā bija tā, ka Latvijas iedzīvotāji ir spējīgi piemēroties un bez kurnēšanas pieņem elites lēmumus. Protams, neapmierinātība kā tāda pastāvēja, taču publiskajā telpā tā izpaudās ļoti vāji. Vienlaikus, ieviešot eiro, tika konstatēti salīdzinoši maz pārkāpumi, jo salīdzinoši labi tika izmantota citu valstu pieredze, padarot cenu svārstības daudz mazākas nekā tas būtu iespējams pretējā gadījumā.
Galvenie ieguvumi
Dalība eirozonā palielina investoru uzticību valsts ekonomikai un uzņemtā kursa kontnuitātei. Tā sniedz priekšrocības eksportētājiem, kam nav jāuztraucas par valūtas kursa svārstībām, ļaujot droši prognozēt izmaksas. Neliels ieguvums ir arī parastajiem iedzīvotājiem, kas ceļojot ārpus valsts robežām uz kādu no eirozonas valstīm var ņemt līdzi tik daudz naudu, cik vajadzīgs, jo tā nav jākonvertē. Ērtības ir lielas, bet ekonomiskais ieguvums mājsaimniecībām no šādas konvertācijas neesamības ir ļoti neliels.
Iespējams, lielākais pluss visā šajā procesā ir iespēja samazināt parādu refinansēšanas likmes. Jāatgādina, ka laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam Latvija no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda aizņēmās aptuveni 7 miljardus eiro un tagad ik gadu maksā procentus, taču pamatsummu nedzēš. Šie procentu maksājumi veido vairāk kā simts miljonus eiro gadā un ietekmē valsts iespējas attīstīt veselības, izglītības un rūpniecības nozares.
Eiro ieviešana ļāva Latvijai nostiprināties Rietumeiropas valstu saimē, taču vienlaikus atņēma iespēju, izmantot valūtas kursa korekciju tautsaimniecības veicināšanai. Vērts gan atzīmēt, ka arī pirms pievienošanās eirozonai šī iespēja netika izmantota jau vairākus gadus. Tas ļāva ārvalstu bankām netraucēt izsniegt hipotekāros kredītus, palielinot NĪ cenas. Burbulim plīstot daļa Latvijas iedzīvotāju bija spiesti emigrēt, jo nevarēja vairs segt kredītu procentu maksājumus.
Papildus neliels ieguvums ir arī iespēja piedalīties Eiropas Centrālās Bankas sanāksmēs, kas ļauj iegūt informāciju par tur notiekošajiem procesiem, taču Latvijas iespējas ietekmēt procesu ir proporcionālas tās ietekmei ES. Dalība eirozonā ir Latviju pietuvinājusi Eiropai, mazinot atkarību no Krievijas iespējamām darbībām, taču lielais krievvalodīgo skaits, nenotiekot stratēģiska līmeņa pārmaiņām, šo atkarību neļaus samazināt vismaz turpmākos simts, divsimts gadus.
Vai lats kādreiz atgriezīsies ?
Šobrīd neviens nespēj paredzēt, kas notiks ar Eiropu un Eiropas Savienību tuvāko 25 gadu vai ilgākā perspektīvā. Jebkurš eksperts, kas to mēģina darīt neglābjami kļūdās. Piemēri šādām kļūdām nav tālu jāmeklē – PSRS sabrukums, Latvijas pievienošanās ES u NATO, NOKIA izspiešana no mobilo sakaru tirgus u.c. Jebkurš no šiem procesiem savlaicīgi netika prognozēts, bet pēc tā norises tika meklēti daži skaidrojumi. Pēc kaujas visi gudri. Tas, vai lats atgriezīsies ir atkarīgs no daudziem faktoriem, bet galvenais secinājums ir dzīvosim redzēsim. Labāku prognozi Jums neviens neiedos.
Vai eiro apritē tiek izmantots biežāk kā lati ?
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju eiro ieviešana ir veicinājusi bezskaidras naudas darījumu pieaugumu. Šī tendence ar katru gadu pastprinās. Latvijas tirgū savstarpējos norēķinos 10 eiro ir aizstājuši 5 latus un 20 eiro ir aizstājuši 10 latus. Sadzīvē tas nozīmē, ka mazie darījumi ir kļuvuši dārgāki, bet kopumā ir skaidri redzams, ka bezskaidras naudas darījumu skaits ar katru gadu tikai pieaug. Arī starptautiskā līmenī šī tendence ir līdzīga. Tā, piemēram, Zviedrija ir paziņojusi, ka uzskata sevi par bezskaidras naudas sabiedrību. Praksē tas nozīmē, ka zviedri ir ļoti pārsteigti, ja kāds ar viņiem grib norēķināties, maksājot ar vairākām 100 eiro vai 200 eiro banknotēm.