Latvijas pievienošanās eiro zonai nav devusi būtisku ieguldījumu kreditēšanas tirgus attīstībā. Sākoties ekonomsikajai krīzei globālā un pēc tam arī reģionālā un lokālā mērogā Latvija tirgū būtiski samazinājās izsniegto kredītu daudzums. Iemesli tam bija salīdzinoši vienkārši, komercbankām kļūstot piesardzīgākām, sasmazinājās patērētāju iespējas dzīvot uz parāda. Tas veicināja strauju slikto kredītu skaita palielināšanos un palielināja banku piesardzību. Neskatoties uz šiem pasākumiem vairākas bankas Latvijā, t.sk. Parex banka zaudēja maksātspēju un bankrotēja. Globālā mērogā Parex bankrotu gan reti kurš ievēroja, jo visu uzmanība bija pievērsta ASV lielo banku, t.sk. Lehman Brothers bankrotam, kas satricināja pasaules finanšu sistēmu uz vairākiem gadiem.
Šobrīd Latvijā reģistrētās komercbankas un to filiāles joprojām ir salīdzinoši piesardzīgas. Kreditēšana notiek lēni un galveno ieguldījumu sniedz aizdevumi uzņēmējiem. Valsts atbalsts jaunajām ģimenēm vairāku miljonu eiro apmērā palīdz jaunajām ģimenēm iegūt atbalstu kredīta saņemšanai bankā, taču nerisina pamatproblēmas – iedzīvotāju mazos ienākumus. Tā rezultātā iedzīvotāji ar maziem un vidējiem ienākumiem nespēj iegādāties mājokli pat kredītā vai izvēlas iegādāties mitekli, kas ir lētāks un atbilst viņu reālām finansiālām iespējām. Bankas šajā situācijā izliekas neko nemanām, jo nerezidentu noguldījumi ir papildinājuši to kontus ar vairākiem miljardiem eiro, kas priekš Latvijas mēroga ir ārkārtīgi daudz. Jāatceras, ka situācijās, kad nerezidentu naudas apjoms kļūst nekontrolējams pastāv būtisks risks, ka tas var apgrūtināt valsts drošību, jo noguldītāju kapitāls var vēlēties sākt diktēt politikas lēmumpieņēmējiem savus noteikumus.
Labāk septiņas reizes nomērīt un tad griezt – spēkā arī attiecībā uz kredītiem.
Attiecībā uz patēriņa kredītiem eiro ieviešana nav nesusi cerētās pārmaiņas. Tā vietā, lai samazinātu procentu likmes vai padarītu noteikumus izdevīgākus patēriņa kredītu devēji ir veikuši automātisku valūtas konvertāciju un cenas, kas iepriekš bija fiksētas latos tagad ir konstantas eiro. Protams, estētisku apsvērumu dēļ cenas ir noaapaļotas līdz veseliem skaitļiem. Tā piemēram 200 latu aizdevums ir kļuvis par kredītu 250 eiro apmērā. Apstākļos, kad tiek ņemts pirmais kredīts bez procentiem, mazie aizdevumu un sms krediti līdz 300 eiro var noderēt labāk, jo summa ir nedaudz lielāka. Protams, pirms ņemt aizdevumu katrs rūpīgi rēķina vai spēs atmaksāt parādu līgumā noteiktajā termiņā, vai ienākumu būs pietiekami un apdomā citas detaļas. Saskaņā ar statistiku vairums Latvijas iedzīvotāju joprojām var atļauties tikai mazos aizdevumus, kuru apmērs nepārsniedz 20 – 30% no ikmēneša ienākumiem. Sms kredītu īpatnība šajā aspektā ir tā, ka visa parāda summa ir jāatmaksā kreditoram vienā maksājumā, nevis pa daļām kā to prasa Latvijā reģistrētās komercbankas.
Kuri ir lielākie ieguvēji kredītu tirgū no pārejas uz eiro ?
Šobrīd, vismaz sākotnēji liekas, ka paši lielākie ieguvēji no Latvijas pievienošanās eirozonai kredītņēmēju lokā ir hipotekāro kredītu ņēmēji. Šī grupa ir ņēmusi aizdevumu ar ilgu termiņu, izvēlējusies aizņemties vairākus desmitus vai pat simtus tūkstošus eiro. Apstākļos, kad ienākumi tiek saņemti vienā valūtā, bet parāds jāsedz citā valūtā tiek katru mēnesi maksāts papildus par valūtas konvertāciju un jārēķinās ar potenciāliem valūtu svārstības riskiem. Šobrīd šie riski ir izzuduši un gan ienākumi, gan izdevumi (hipotekārais kredīts) ir eiro valūtā. Papildus vērts pieminēt, ka euribor likme šobrīd ir vēsturiski zemākajā līmenī un visi aizņēmēji var atviegloti uzelpot vismaz tiki lgi, kamēr Eiropas Centrālā banka neizlemj likmi palielināt, lai ierobežotu kreditēšanu Eiropas iekšējā tirgū.