Lietuvas banku sektora uzraudzību īsteno Lietuvas Banka, kuru savukārt uzrauga Eiropas Centrālā banka. Atšķirībā no Latvijas Lietuvas Banka šim mērķim pievērš lielu uzmanību un nav sadalījusi pārraudzības funkcijas vairākām institūcijām. Rezultātā par kredītiestāžu uzraudzību atbild tikai viena vienīga institūcija – Lietuvas Banka.
Mērķis tiek sasniegts realizējot vairākas nozīmīgas uzraudzības funkcijas:
- likviditātes risku uzraudzība – pārrauga, lai kredītiestādei nerastos problēmas tikt galā ar savām saistībām. Šāda situācija var rasties zemas tirgus aktivitātes rezultātā, kā arī dēļ zemas aktīvu likviditātes jau pieminēto iemeslu dēļ.
- kredītriski – riski, kas izriet no parādnieku nespējas pildīt saistības pret banku.
- tirgus riski – iespēja, ka bankas aktīvu vērtība samazinās tirgus un ekonomikas ciklu svārstību rezultātā.
- sistēmiskie riski – situācijas, kad banku savstarpējās atkarības rezultātā vienas problēmas var novest pie visas sistēmas problēmām.
- makro riski – pārlieku ātra un nesabalansēta ekonomikas izaugsme var apdraudēt visas tautsaimniecības pastāvēšanu.
- peļņas un maksātspējas risks – pārbauda kredītiestāžu darbības modeli, tā atbilstību un spēju pelnīt konkrētā tirgus apstākļos.
Finanšu sistēmas stabilitāte ir viens no galvenajiem jebkuras uzraugošās valsts finanšu institūcijas pamatpienākumiem. Lietuvā šis pienākums tiek veikts teicami un neviena sistēmiska banka pēdējo 10 gadu laikā Lietuvā nav kļuvusi maksātnsespējīga. Atbildīgas kreditēšanas ierobežojumi nodrošina, ka mājsaimniecībām netiek aizdots vairāk nekā tās var atļauties un bankām tiek uzlikts par pienākumu veidot finanšu rezerves, lai vajadzības gadījumā aizsargātos pret sliktiem kredtītiem.
Tirgus uzraudzības rezultātā gūtie dati tiek apkopoti, analizēti un publicēti Finanšu Stabilitātes pārskatos, kas ir publiski pieejami un ikvienam ļauj novērtēt Lietuvas finanšu sektora attīstību un uzraudzības nodrošināšanai veiktos pasākumus. Lai nodrošinātos pret iekšējiem unārējiem satricinājumiem, Lietuvas banka regulāri veic dažādus testus un modelēšanas, lai pārbaudītu banku gatavību iespējamiem stratēģiskiem satricinājumiem.
Kā tiek pārbaudītas bankas?
Makroekonomisko testu veikšanā tiek izmantota “top-down” pieeja, t.i. visām bankām tiek izvirzīti vienoti uzraudzības noteikumi. Maksātspējas testa ietvars tiek pārbaudīta kredītiestādes gatavība nelabvēlīgiem tirgus scenārijiem. Kopumā šādi testi sastāv no 3 daļām:
Izmantojot makroekonomiskas projekcijas tiek simulēti ārēji vai iekšēji satricinājumi un modelēta bankas rīcība šādā situācijā. Scenārija ietvaros tiek izmantoti statistikas dati, ekspertu vērtējumi un prognozes. Otrajā daļā tiek izmantoti ekonometrijas modeļi, kas ļauj izvērtēt dažādu mainīgo ietekmi uz bankas maksātspēju, peļņas rādītājiem un dzīvotspēju. Trešajā solī Lietuvas banka apvieno iegūto informāciju un veic datu analīzi. Šāda analīze ļauj prognozēt, kā izmaiņas bankas kapitālā un citu aktīvu vērtībās mainīgos tirgus apstākļos var ietekmēt tās dzīvotspēju un iespējas norēķināties ar kreditoriem un noguldītājiem.
VIss iepriekš minētais ļauj secināt, ka Lietuvā finanšu sektora uzraudzībai tiek pieliktas ne mazums pūles un liela daļa no šī darba ir atmaksājusies. Papildus tam Lietuvas Banka uzrauga arī savu nebanku kredītu (greitieji kreditai) sektoru, kas nozīmē, ka pilnīgi viss privātpersonu kreditēšanas uzraudzības darbs norit vienas institūcijas ietvaros. Tas ļauj secināt, ka valsts politika finanšu sektora uzraudzībā tiek veikta daudz pārdomātāk un nodrošina pilnvērtīgu Lietuvas iedzīvotāju aizsardzību.
Iespējams, tieši šī iemesla dēļ pēdējā informācija liecina, ka Lietuvas tirgū ir samazinājies privātpersonām izsniegto aizdevumu daudzums par 160,8 miljoniem eiro tikai pēdējā mēneša laikā. Savukārt nauda, kas aizdota Lietuvas juridiskajām perosnām samazinājās par 246,3 miljoniem eiro. Tas viss notiek par spīti tam, ka pēc ārējiem datiem Lietuvas ekonomiskā situācija piedzīvo ziedu laikus. Iespējams, ka stingrāki nosacījumi kredītņēmējiem un stingrāka banku uzraudzība ir viens no veidiem, kā Lietuvas Banka gatavojas nākamajai ekonomikas krīzei.