Finanšu uzraugi bankām demonstrē savu spēku

Kopš Latvijas iestāšanās eirozonā mūsu banku sistēmas uzraudzība no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ir pārgājusi Eiropas Centrālās bankas rokās. Rezultātā lēmumi par kredītiestāžu dzīvotspēju, licencēšanas kārtību vai gluž pretēji licences anulēšanu šobrīd ir Eiropas Centrālās bankas kompetence. Nesenie notikumi ap ABLV bank liecina, ka ECB ir gatava rīkoties izlēmīgi un arī aktīvi, pie nosacījuma, ka tas neparedz nacionālo banku aizsardzību pret trešo valstu patvaļu.

Pēc ASV FINCEN paziņojuma, kurā tas atzina ABLV banku par sistēmisku pārkāpēju dažādās jomās tika apturēta kredītiestādes iespēja rīkoties ar  ASV dolāriem. Vietējai bankai, kas sadarbojas tikai ar rezidentiem un neiegulda naudu ārzemēs šāds lēmums neko nenozīmētu. Diemžēl tā kā ABLV savu darbību koncentrēja tieši uz nerezidentiem šāds lēmums bija tai būtībā nāves spriedums. ECB tā vietā, lai kliedētu ASV bažas vai sniegtu atbalstu bankas saglabāšanā rīkojās pilnīgi pretēji.

Redzot, ka daļa nerezidentu pēc FINCEN paziņojuma atvilka savus noguldījumus no bankas, ECB ierobežoja ABLV maksājumu veikšanas iespējas un izvirzīja ultimātu – savākt 1 miljardu eiro pēc iespējas īsākā laikā. Banka to nespēja izdarīt un ECB nolēma, ka tā ir jāslēdz.

Pats interesantākais visā šajā procesā bija tas, ka neviens Latvijas politiķis vai finanšu sistēmas uzraugs aktīvi neiestājās par ABLV saglabāšanu. Tā vietā visi pauda gatavību risināt problēmas banku sistēmā un bija gatavi kredītiestādi slēgt kaut vai pirmajā dienā. Apjausma par to, ka bankas slēgšana radīs budžetam daudzu miljonu zaudējumus radās tikai pašās beigās, turklāt bez konkrētiem aprēķiniem.

Pats interesantākais visā šajā stāstā ir tas, ka FINCEN tā arī nesniedza nekādus pierādījumus saviem apgalvojumiem, kā arī nedeva detalizētus pierādījumus kaut vienam ABLV pārkāpumam. Tāpat jāpiemin, ka Eiropas Centrālā banka iepriekš jau bija pārbaudījusi ABLV darījumus un atzina tos par likumīgiem un nekādu sodu neuzlika.

Arī FKTK 2017. gadā, veicot bankas vērtēšanu un analizējot tās augsta riska darījumus, nobalsoja nepiemērot augstāko iespējamo soda mēru, kas būtu mērāms daudzos miljonos eiro. Tāpat arī bankai tika uzdots uzlabot risku izvērtēšanas procedūras  līdz 2020. gadam, ieguldot šajā procesā vairāk kā 20 miljonus eiro. Iespējams, ja sods būtu bijis lielāks un banka būtu audita sistēmu ieviesusi ātrāk ASV lēmums būtu savādāks. Šobrīd to prognozēt nav iespējams, taču politiķi jau ir paziņojuši, ka FKTK tiks veikts visu lēmumu audits, piesaistot citu ES dalībvalstu partnerdienestu speciālistus. Jāpiebilst, ka atšķirībā no iepriekšējiem FKTK vadītājiem pašreizējā vadība ir demonstrējusi lielāku izlēmību un ir uzlikusi sodus vairākām Latvijā reģistrētām kredītiestādēm par neatbilstošu vai pārāk vaļīgu komercpraksi. Sodus saņēma lielākā daļa banku, kas strādā ar nerezidentiem, bet Trasta komercbanka pat tika slēgta.

Dažus mēnešus vēlāk ASV paziņoja, ka jāveic audits visās Latvijā reģistrētajās komercbankās un to arī paveica. Iegūstot konfidenciālu informāciju par visiem klientiem un kredītiestāžu biznesa praksēm, ASV guva konkurētspējas priekšrocības. Vēl pēc neilga laika iznāca jau pieminētais FINCEN ziņojums par bankas slēgšanu. ECB šajā aspektā nemetās aizstāvēt eirozonas dalībvalsts kredītiestādi (3. lielākā pēc aktīvu apjoma Latvijā), bet atbalstīja tās slēgšanu, izvirzot neizpildāmus nosacījumus. Saskaņā ar Credit.lv informāciju ABLV Latvijā apkalpoja ļoti nelielu iedzīvotāju skaitu, izsniedzot aizdevumus mājokļa iegādei. Iespējams, lielākā daļa pašmāju klientu – privātpersonu šai bankai bija tajā strādājošie darbinieki, kas saņēma algas konkrētajā kredītiestādē. Aboslūti lielākā daļa tās darījumu partneru bija bagātnieki no bijušajām post-padomju valstīm, kas šo uzskatīja par drošāku vietu saviem aktīviem nekā pašu mājas.

Iespējams, ka gala beigās ir pierādījies apgalvojums, ka Eiropa mūs nesapratīs. Otra iespēja, protams, ir tāda, ka ECB darbojas sev vien zināmu personu interesēs un palīdz sagraut ABLV, lai tās apkalpotie nerezidenti pārietu uz kādu citu kredītiestādi. Kā zināms nerezidentu apkalpošana nes daudz lielāku peļņu nekā hipotekāro kredītu vai patēriņa aizdevumu izsniegšana vietējiem iedzīvotājiem.

Izmantotie avoti: