Latvijas iedzīvotājiem, kas savu dzīvi vada eirozonā, Ķīnas juaņa var likties tāla un nesvarīga. Diemžēl vai par laimi Ķīna pakāpeniski palielina savu ietekmi un, ja nenotiks, kas neparedzēts tuvāko 20 gadu laikā varētu palikt par pasaules varenāko valsti, ne tikai iedzīvotāju skaita ziņā. Šobrīd Ķīna tiek vērtēta kā otra spēcīgākā ekonomika, atpaliekot tikai no Amerikas Savienotajām valstīm (ASV).

2016. gada 1. oktobrī Starptautiskais valūtas fonds oficiāli paziņoja, ka Ķīnas juaņa tiek iekļauta speciālo aizņēmuma tiesību valūtu grozā. Juaņa pievienojās tur jau esošajam ASV dolāram, mūsu eiro, britu mārciņai un Japānas jēnai. Ķīnas panakumi ir skaidrojami ne tikai ar tās varenības pieaugumu, bet arī ar Eiropas vājo izaugsmi un nespēju no tās izkļūt jau vairākas desmitgades. Lai arī Starptautiskais valūtas fonds mudina Ķīnu atvērt savu tirgu vēl vairāk un liberalizēt ekonomiku, ir skaidrs, ka Ķīna to nedarīs vairāk kā pati uzskatīs par vajadzīgu. Jau tradicionāli tā izmanto pieeju savam tirgum, kā ieroci, lai panāktu, ka attīstītās valstis dalās ar savām tehnoloģijām un inovācijām.

Tiesa, arī Āzijas lielvara nav bez problēmām un tās bagātākais cilvēks, miljardieris jau ir paziņojis, ka valsti gaida ekonomikas pārkaršana dēļ pašreizējā nekustamo īpašumu burbuļa. Ja mūsu burbulītis bija jūtams tikai mums pašiem, tad sprāgstot Ķīnas burbulim sekas ietekmēs visu pasauli, jo tur problēmas ir daudz lielākas.

Atgādināsim, ka vēl pirms eiro izveidošanas SVF aizņēmumu valūtu tiesību grozā ietilpa arī Francijas franks un Vācijas marka.