Šogad mēs esam piedzīvojuši vairākus skaļus notikumus kredītiestāžu sektorā. Bez vienas no lielākajām Latvijas bankām – ABLV bankas slēgšanas, pavisam nesen mūsu valsti satricināja jauns skandāls. Eiropas Centrālā banka, novērtējot PNB bankas aktīvus kā nepietiekamus pieņēma lēmumu par kredītiestādes darbības apturēšanau.

Absolūti lielākā daļa noguldītāju, kam bankas kontā stāv vien pēdējā alga vai iekrājumi dažu tūkstošu eiro apmērā neko nezaudēs. Tas nozīmē, ka vairāk kā 95% bankas klientu var gulēt mierīgi, jo savus līdzekļus viņi saņems atpakaļ no valsts garantēto atlīdzību noguldījumu fonda, bet, kas notiek ar atlikušajiem? Vai banka var palikt parādā?

Atbilde ir Jā. Sākotnēji tiek izmaksātas atlīdzības līdz 100 tūkstošiem eiro, bet pēc tam visi pārējie noguldītāji kļūst par kreditoriem. Kādā secībā atmaksāt pārējos parādus nosaka maksātsnespējas administratori. Praksē tas nozīmē, ka visi savu naudu atpakaļ nevarēs saņemt pilnā apmērā, ja vien Eiropas Centrālā banka nebūs kļūdījusies savā vērtējumā.

Kā sakārtot banku sektoru?

Viss iepriekš minētais ļauj secināt, ka banku sektors Latvijā tiek stutēts uz iedzīvotāju – nodokļu maksātāju rēķina un valstij ir laiks dibināt savu banku. Lai nekropļotu konkorenci valsts banka varētu piemērot līdzīgas komisijas maksas kā privātās bankas, taču, turot naudu valsts bankā, tā būtu 100% drošībā. Iepriekš mēs jau secinājām, ka nebanku kredīti reizēm tiek doti arī parādniekiem, bet bankās noteikumi ir stingrāki. Tiesa, līdz ar izmaiņām likumdošanā nosacījumos gan kredītiestādēs, gan pie privātajiem aizdevējiem ir kļuvuši vielīdz stingri. Tas nozīmē, ka jaunā valsts banka varētu aizdot iedzīvotājiem naudu uz nedaudz augstākiem procentiem vai arī neaizdot to vispār. Pats galvenais, ka iedzīvotājiem būtu skaidrs, ka ieguldītā nauda nekur nepazūd un naktī var mierīgi gulēt.

Aktuālāko informāciju par PNB bankas attīstību, meklējiet FKTK mājaslapā.